• di@riga.lv
    / +371 67026138

Par godu Latvijas Mākslas akadēmijas 99. gadadienai atklās jaunas darbnīcu telpas Avotu ielā 36a

Pirmdien, 20. augustā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Kristapu Zariņu, LMA Tēlniecības katedras vadītāju Bruno Strautiņu un LMA Metāla dizaina katedras vadītāju Arvīdu Endziņu par godu Latvijas Mākslas akadēmijas 99. gadadienai atklāja tēlnieka Konstantina Rončevska vārdā nosauktās darbnīcu telpas Avotu ielā 36a.

image1
IMG_6200
IMG_6196
IMG_6198
IMG_6207
IMG_6213
IMG_6211
IMG_6236
IMG_6215
IMG_6265
IMG_6315
IMG_6292
IMG_6318
IMG_6333
IMG_6330
IMG_6319
IMG_6335
IMG_6337
IMG_6338
IMG_6350
IMG_6359
IMG_6385
IMG_6370
IMG_6395
IMG_6401

Atklāšanas pasākumā piedalījās arī LMA profesors Aleksejs Naumovs, Latvijas Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kā arī LMA docētāji un studenti.

Lai jaunajās telpās ieviestu LMA radošo garu un akadēmisko veikumu, tās nosauktas Tēlniecības katedras dibinātāja Konstantina Rončevska (1875-1935) vārdā. Viņš ir viens no izcilākajiem Latvijas skulptoriem, mākslinieka nozīmīgākais veikums izpaudies portretu žanrā. Tēlnieks ir veidojis veselu latviešu kultūras darbinieku portretu plejādi: ķīmiķi Paulu Valdenu, gleznotāju Vilhelmu Purvīti, dainu tēvu Krišjāni Baronu, tēlnieku Burhardu Dzeni, komponistus Andreju Jurjānu, Jāzepu Vītolu un Marģeri Skujenieku, valsts prezidentu Jāni Čaksti, dzejnieku Raini, gleznotājus Ludolfu Libertu, Jāni Tālbergu un pedagogu Kārli Dēķēnu.

Savā laikā K. Rončevska darbi tika izstādīti Parīzē „Societe nationale des artistes” salonā (1909, 1910), Maskavā (1916), Briselē (1930), Stokholmā, Baltijas mākslinieku vienības (Baltischen Kunstlerbung, 1913, 1918) izstādēs, kā arī Latviešu mākslinieku izstādē (1923), „Sadarba” izstādēs (1926, 1928, 1929, 1930, 1934, 1935, 1936) un personālizstādē Rīgas pilsētas muzejā (1925). K. Rončevska dzīve un darbs bija saistīti ne tikai ar Latvijas Mākslas akadēmiju (1921-1935) bet arī kā arhitektūras vēsturniekam un pedagogam ar Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu (1899-1905, 1913-1918) un Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti (1921-1935). Ievērojamajam tēlniekam un arhitektūras vēsturniekam K. Rončevskim (1875-1935) ir paliekoša vieta Latvijas mākslā un arhitektūras zinātnē.

Avotu ielas 36a ēkā ar gandrīz 503 kvadrātmetru platību ir pabeigti visi plānotie remontdarbi, un turpmāk tajā darbosies LMA Tēlniecības katedras un LMA Metāla dizaina katedras vecāko kursu studenti un docētāji.